Aknu trematodes nesēji, kas izraisa opisthorchiasis primārajā izplatībā, ir aptuveni puse no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas ir saistīts ar faktu, ka opisthorchy iekļūst cilvēka ķermenī pat bērnībā un pēc izteiktas vai izdzēstas akūtas fāzes, iebrukums nonāk hroniskā stadijā.Hroniskā fāzē slimības, kas var ilgt gadu desmitiem, kas izraisa neveiksmes darbībā imūnās aizsardzības sistēmu un ķermeņa kļūst neaizsargāts pret uzbrukumu patogēno vīrusu un baktēriju, palielina risku, ka nekvalitatīvo audzēju iekšējo orgānu ietekmē parazīti vai žults peritonītu.
patoloģiskās izmaiņas iekšējo orgānu hroniska opistorhoze rasties dažādu iemeslu dēļ, ieskaitot:
- mehāniskiem bojājumiem Piesūcekņi un saspiež parazītus, ja tie ir gļotādas žultspūšļa, pagājušo aizkuņģa dziedzera un žults kanāliem.
- Opisthorchias un parazitāras olas uzkrāšanās, kas izraisa žults stagnāciju.
Ar šo faktoru pastāvīgu iedarbību gļotādas tiek konsolidētas, radot tām rētas. Tajā pašā laikā, sašaurinot kopējo žults un aizkuņģa dziedzera kanālu, rodas nelīdzsvarotība gremošanas procesā, kas izraisa dažādu slimību attīstību.
Simptomi un ārstēšana hronisku opisthorchiasis
galvenie simptomi hronisku opisthorchiasis - ir izpausme iekaisums žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera, un, protams, gastroduodenitis. Visbiežāk( vairāk nekā 2/3) ir holetiostopātiska helmintiāzes attīstības variants. Dispepses sindroms un žultspūšļa diskinēzija ir novērota 85% cilvēku, kurus skārusi helminta iebrukums.2/3 pacientu hroniskās opisthorchiasis pazīmes ir žultspūšļa un rakstura patoloģiski refleksi.
Starp hroniskas opisthorchiasis sistēmiskiem simptomiem var saukt:
- asthenovegetative sindroms;
- alerģiskais sindroms;
- autonomās nervu sistēmas un CNS traucējumi.
starp pirmās pazīmes hronisku opisthorchiasis simptomatoloģijā līdzīga tai, no žultspūšļa:
- noraidīšanu treknu produktu;
- uzbrukumi slikta dūša;
- sāpes labajā pusē;
- sausa mute.
Opisthorchiasis hroniskas stadijas izpausmes, kas ir redzamas ādas stāvoklī, ir
- nātrene;
- niezi izsitumi;
- Quincke edema;
- ir alerģija pret pārtiku.
Hronisko opisthorchiasis simptomi ar komplikāciju attīstību, ko izraisa parazītu darbība, kļūst izteiktāki un mainās.Žultsvadu kanalizācija izraisa sāpes labajā augšējā stadijā, vēdera jutīgums, vemšana. Dzelte, apsārtums urīnā, nopietna svīšana, drudzis liecina par divpadsmitpirkstu zarnas lielās divpadsmitpirkstu zarnas papēžu sašaurināšanos. Pret fons opisthorchiasis attīstās pankreatīta, strutainu holangīts, strutaini peritonīts, perforācija, aknu abscesi.
Mūsdienu ārstēšanas metodes hroniskas opisthorchiasis iesaistīt divus posmus, kuru mērķis tieši pie ārstēšanas, un trešajā posmā, kādus reabilitācijas pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot funkcijas žults sistēmas normālā režīmā, novēršot intoksikācijas simptomus, iekaisuma un alerģiskiem procesiem. Otrajā posmā tiek veikta deworming, izmantojot antihistamīna līdzekļus un plašu iedarbību klāstu antibiotikas. Zarnu aizplūšanas normalizēšana tiek veikta, izmantojot fizioterapijas kompleksu( magnetoterapiju, elektroforēzi, mikroviļņu terapiju).
Visefektīvākais patoģenētiskās terapijas līdzeklis ir Ursofalk. Biltricide tiek uzskatīta par visefektīvāko antihistamīna līdzekli.Ļoti svarīga ir īpaša diēta, kas tiek novērota ārstēšanas ilguma laikā.Diēta nodrošina taukainu pārtikas produktu, saldu, bagātīgu dzērienu un ēdienu izslēgšanu bieži mazās porcijās.
Hroniskas opisthorchiasis
diagnostikaZāļu ievadīšana, lai novērstu helmintu invāzijas ietekmi, ir balstīta uz hroniskas opisthorchiasis diferenciāldiagnozi. Slimības diagnoze sarežģī klīnisko izpausmju polimorfismu, helminta invāzijas simptomu līdzību ar vienlaikus esošām slimībām. Papildus anamnēzes datu vākšanai un rūpīgai pārbaudei ārsts nosaka instrumentālus un laboratoriskus pētījumus.
Šo pētījumu saraksts ietver:
- asins analīzes;
- vispārējā urīna analīze;
- mikroskopiskā un bakterioloģiskā izmeklēšana ar žulti;
- tabakas analīze;
- ultrasonogrāfiska skrandelis un citas instrumentālās metodes.
Ja nepieciešams, ārsts arī nosaka citas izmeklēšanas metodes, kas nepieciešamas, lai noteiktu slimības parazitārās īpašības.